Stāsts ir par to, ka nepieciešams novērtēt dzīvi un dzīvot to apzināti. Bet vairāk par visu aizķēra tas, ka šī gudrība pie stāsta varoņa atnāca ļoti neparastā veidā.
“Pirms pāris mēnešiem mans draugs mani pasauca pie sevis. Viņš ieveda mani guļamistabā un izvilka no kumodes kasti, tajā bija salikta viņas sievas veļa.
“Es nopirku šo brīnišķīgo komplektu mīļotajai sievai Modes nedēļā, kad mums pirmo reizi izdevās pabūt Parīzē. Bet viņa tā arī to neuzvilka. Zini, it kā taupīja īpašam gadījumam. Un, lūk, ilgāk vilkt garumā nav kur, gadījums atnāca bez mūsu ziņas.”
LASI VĒL: Kā dzīvo 50 gadus vecas vientuļas sievietes?
Viņš nolika kasti pie lietām, kas bija sagatavotas bērēm. Lieta tāda, ka dienu pirms mūsu tikšanās viņa sieva nomira.
Draugs nedaudz paklusēja un sacīja: “Tikai tagad es sapratu, ka ir bezjēdzīgi kaut ko atlikt uz vēlāku. Katra diena, pat katra minūte ir tas īpašais gadījums.”
Pārsteidzoši, dīvaini, bet viņa vārdi un šī situācija izmainīja manu domāšanas veidu.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
